Kūlas dedzināšana: kāpēc pavasara kūlas ugunsgrēki sasniedz mežus un mājas

Kūlas dedzināšana ir bīstama tāpēc, ka sausa zāle deg ļoti ātri: pagājušā gada kūla pavasara saulē izžūst dažu stundu laikā, un viena vēja brāzma var aizdzīt liesmas līdz meža malai, šķūnim vai mājai. Lai gan Latvijā kūlas dedzināšana ir aizliegta, ugunsdzēsēji 2025. gadā dzēsa 956 kūlas ugunsgrēkus. Drošākais veids, kā sakopt zemi, ir to nopļaut, vislabāk rudenī, lai pavasarī nebūtu ko dedzināt.

Kas ir kūlas dedzināšana un kāpēc to joprojām dara

Daudzos Ziemeļeiropas un Austrumeiropas lauku apvidos agrā pavasarī pērno zāli mēdza dedzināt, lai „iztīrītu” pļavas, grāvjus un pamestus laukus. Arī Latvijā kūlas dedzināšana ir sens paradums. Tas pamazām izzūd, taču to uztur nekoptā zeme: VUGD amatpersonas par vienu no galvenajiem pagājušā gada kūlas ugunsgrēku cēloņiem min nepļautas, aizaugušas platības.

Pie sērkociņiem cilvēkus mudina ķerties divi uzskati: ka pelni mēslo augsni un ka dedzināšana iznīcina ērces. Latvijas sabiedrisko mediju aptaujātie eksperti norāda, ka neviens no tiem nav patiess. Citi ugunsgrēki nemaz nav plānoti: ja apkārt ir sausa zāle, pietiek ar grilu, izsmēķi vai degošu zaru kaudzi.

Kūlas ugunsgrēki Latvijā skaitļos

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) statistiku publicē katru gadu. Pēc diviem mierīgākiem gadiem kūlas ugunsgrēku skaits 2025. gadā pieauga vairāk nekā divas reizes. Uguns izpostīja 689 hektārus, viens cilvēks guva traumas, 17 ēkas vai būves nodega, bet vēl 30 aizdegās. Visvairāk cieta Latgale — 277 ugunsgrēki un 415 hektāri; visvairāk ugunsgrēku bija Daugavpilī (70), Augšdaugavas novadā (65) un Rīgā (58).

Skaitļi svārstās līdzi laikapstākļiem. Vēss, mitrs pavasaris, kurā zāle ātri sazaļo, nozīmē mazāk ugunsgrēku; sauss, saulains marts — vairāk. 2026. gadā pirmais kūlas ugunsgrēks tika reģistrēts 6. martā, un līdz aprīļa vidum ugunsdzēsēji tikai Latgalē vien bija devušies uz vairāk nekā 200 izsaukumiem.

Kūlas ugunsgrēku risks: kā uguns nonāk mežā un līdz ēkām

Sausa zāle ir smalka, gaisīga degviela. Tajā ir maz mitruma, tā viegli aizdegas un deg strauji virzošā frontē. Tāpēc ugunsgrēks, kuru kāds uzskata par kontrolētu, reti tāds arī paliek. VUGD brīdina, ka kūlas ugunsgrēki izplatās ātri un maina virzienu, tāpēc tos nav iespējams droši kontrolēt.

• Vējš nes dzirksteles. Kādā 2026. gada aprīļa gadījumā Latgalē sieviete, kas dedzināja zarus pie daudzdzīvokļu mājām, stāstīja, ka pēkšņa vēja brāzma iepūta dzirksteles sausajā zālē; pēc nodzēšanas uguns uzliesmoja no jauna.
• No lauka malas uguns ieiet jaunaudzē. Tajā pašā pavasarī kūlas ugunsgrēks Zvirgzdenes pagastā pārmetās uz jaunaudzi. Jaunaudzēs, kur starp kokiem aug zāle, uguns iekļūst īpaši viegli.
• Šķūņi un žogi stāv zālē. 2025. gadā kūlas ugunsgrēkos Latvijā nodega 17 ēkas vai būves: malkas šķūņi, kūtis, garāžas un žogi nepļautu platību tuvumā.
• Dūmi kaitē veselībai. Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki norāda, ka dūmos esošās smalkās daļiņas (PM2,5 un PM10) iekļūst dziļi elpceļos, un daļa izdalīto vielu ir kancerogēnas.

Sīkāk par degvielu, laikapstākļiem un to, kā neliela liesma pārvēršas meža ugunsgrēkā, lasiet rakstā kā rodas un izplatās meža ugunsgrēki.

Kaitējums dabai: kas sadeg kopā ar kūlu

Dedzināšana pļavu „neatjauno”. VUGD norāda, ka kūlas ugunsgrēkos iet bojā vērtīgi augi, kukaiņi, sīkie dzīvnieki un putnu ligzdas. Tieši agrā pavasarī daudzi uz zemes ligzdojoši putni sāk perēt, bet kukaiņi ziemo pērnajā zālē. Latvijas Dabas fonds (LDF) un botāniķi brīdina, ka regulāra dedzināšana ilgtermiņā kaitē bioloģiskajai daudzveidībai. Ja biotopa apsaimniekošanai uguns tiešām nepieciešama, dedzināšana iepriekš jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) un VUGD.

Sods par kūlas dedzināšanu: ko nosaka likums

Kūlas dedzināšana ir aizliegta. Saskaņā ar Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma 34. panta trešo daļu naudas sods ir 280–700 eiro fiziskām personām un 1400–4300 eiro juridiskām personām. Sodu var piemērot zemes īpašniekam arī tad, ja uguni aizdedzis kāds cits, bet zeme nav bijusi sakopta. Lauksaimniekiem turklāt draud samazināti Lauku atbalsta dienesta (LAD) platību maksājumi, ja viņu laukos konstatēta dedzināšana, un pašvaldības nekoptai zemei var noteikt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli.

Mežā ir savi noteikumi. Kopš 2025. gada meža ugunsnedrošais laikposms Latvijā katru gadu ilgst no 1. aprīļa līdz 30. septembrim, un jebkurai dedzināšanai mežā vajadzīga iepriekšēja Valsts meža dienesta (VMD) vietējās virsmežniecības atļauja. VMD lēš, ka aptuveni 90 % meža ugunsgrēku izceļas cilvēku darbības vai bezdarbības dēļ. Līdz 2026. gada 20. maijam dienests jau bija nodzēsis 169 meža ugunsgrēkus 170 hektāru platībā — vairāk nekā divreiz vairāk par 73 hektāriem, kas nodega visā 2025. gadā.

Kā novērst kūlas ugunsgrēkus savā zemē

1. Pļaujiet rudenī. Ja zāle pirms ziemas ir nopļauta un savākta, pavasarī nav ko dedzināt. Rudens ir labākais laiks, lai pļaušanu ieplānotu.
2. Vispirms sakopiet malas. Joslas gar meža malām, ceļiem, dzelzceļu, žogiem un ēkām uzturiet īsi nopļautas un aizvāciet zaru kaudzes un atkritumus.
3. Nekad nededziniet, lai sakoptu zemi. Pļāvumu kompostējiet, zarus sašķeldojiet vai aizvediet prom. Ja biotopam nepieciešama kontrolēta dedzināšana, saskaņojiet to ar DAP un VUGD.
4. Uzmanieties ar grilu un ugunskuru sausā, vējainā laikā un nekad neatstājiet tos bez uzraudzības.
5. Pieskatiet zemi, ko neredzat. Par ugunsgrēkiem attālos zemes gabalos bieži paziņo tikai tad, kad tie jau ir lieli. Lielākos īpašumos dūmu un gāzu sensori gar meža malām un ceļiem var nosūtīt brīdinājumu uz jūsu tālruni, tiklīdz izceļas ugunsgrēks. Uzziniet, kā tas darbojas privātīpašumu aizsardzībā un meža ugunsgrēku atklāšanā.

Ko darīt, ja redzat kūlas ugunsgrēku

• Nekavējoties zvaniet 112. Nosauciet precīzu vietu, savu vārdu un tālruņa numuru un atbildiet uz dispečera jautājumiem.
• Nemīdiet liesmas. Ja ugunsgrēks ir neliels un varat rīkoties droši, izmantojiet ūdeni, smiltis vai lapotu zaru un stāviet nodegušajā pusē 1–2 metru attālumā no liesmām.
• Sekojiet vējam. Kūlas ugunsgrēks var strauji mainīt virzienu. Nekad nestāviet pa vējam no uguns un dodieties prom, ja dūmi vai liesmas virzās jūsu virzienā.
• Ja tas ir droši, sagaidiet ugunsdzēsējus un parādiet viņiem ceļu.

Kāpēc kūlas ugunsgrēkus svarīgi atklāt agri

Par kūlas ugunsgrēkiem bieži ziņo par vēlu. Iedzīvotāji parasti zvana tikai tad, kad uguns jau ir liela vai pietuvojusies ēkām, bet tie, kas to aizdedzinājuši, nereti aiziet vēl pirms ugunsdzēsēju ierašanās. Laiks starp aizdegšanos un pirmo zvanu ir tieši tas laiks, kurā kūlas ugunsgrēks var sasniegt mežaudzi.

Tieši šo plaisu ir paredzēts aizpildīt zemes sensoriem. SEBELO sensori ar saules enerģijas barošanu tiek piestiprināti pie kokiem meža malās, pie ceļiem, dzelzceļiem un ciemiem, uz vietas mēra dūmus un degšanas gāzes un sūta brīdinājumus caur LoRaWAN vārteju uz mākoņplatformu, kas informē atbildīgās personas lietotnē, e-pastā vai SMS. Sistēmu ar reālu uguni esam demonstrējuši ugunsdzēsības dienestiem Francijā, Spānijā un Portugālē; agrīnas meža ugunsgrēku atklāšanas metožu salīdzinājumā skaidrots, kur sensori ierindojas līdzās kamerām un satelītiem.