Meža ugunsgrēki Grieķijā: ko pēdējās sezonas māca par agrīnu atklāšanu

Meža ugunsgrēki Grieķijā notiek pēc skaidras likumsakarības: ugunsdzēsēji lielāko daļu ugunsgrēku apdzēš, kamēr tie vēl ir pavisam mazi, bet neliels skaits ugunsgrēku, kas izslīd cauri pirmajam uzbrukumam, katru gadu nodedzina lielāko daļu platības. 2025. gadā 18 lieli ugunsgrēki radīja 87 % no kartētās izdegušās platības, bet 2026. gadā 12 ugunsgrēki – aptuveni 80 %. Pēdējo sezonu galvenā mācība: izšķirošās ir pirmās minūtes, it īpaši vējainās dienās, naktī un attālās vietās, un tieši tur agrīnāka atklāšana dod vislielāko ieguvumu. Mūsu meža ugunsgrēku atklāšanas sistēma ir radīta tieši šim laika logam.

Meža ugunsgrēki Grieķijā skaitļos: no 2023. līdz 2026. gadam

Grieķijas oficiālā ugunsgrēku sezona ilgst no 1. maija līdz 31. oktobrim. Pēdējās četras sezonas parāda, cik atšķirīgi var būt gadi un cik daudz ir atkarīgs no nedaudziem ugunsgrēkiem.

2023. gada Evrosas ugunsgrēks Grieķijas ziemeļaustrumos nodedzināja aptuveni 96 000 hektāru un saskaņā ar Copernicus ziņojumu par klimata stāvokli Eiropā ir lielākais jebkad Eiropas Savienībā reģistrētais meža ugunsgrēks. Tas joprojām ir atskaites punkts tam, cik tālu viens ugunsgrēks var izplatīties, kad tas izkļuvis no kontroles.

2025. gadā WWF Grieķijas un Atēnu Nacionālās observatorijas FLAME komandas ugunsgrēku sezonas pārskatā saskaitīti 75 ugunsgrēki, ko kartējusi Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēma (EFFIS), ar kopējo platību aptuveni 47 800 hektāru. Visvairāk cieta Hiosa, kur divi ugunsgrēki jūnijā un augustā nodedzināja ap 11 450 hektāru jeb 13,6 % salas, kā arī Zakinta, Keratea Austrumatikā un Feneosa Korintā. Epīrā tā bija sliktākā sezona novērojumu vēsturē.

2026. gadā izdega mazāk zemes, bet bojāgājušo bija vairāk. Tās pašas pārskata komandas jaunākais ziņojums, ko apkopojis Greek City Times, norāda, ka EFFIS kartētā platība ir aptuveni 35 400 hektāru, bet bojāgājušo skaits – 11. Lielākais ugunsgrēks Rietumatikā Porto Džermeno apkārtnē nodedzināja 11 339 hektārus, bet ugunsgrēki pie Retimnas Krētā – 5012 hektārus, tostarp divas Natura 2000 teritorijas.

1. mācība: lielāko daļu ugunsgrēku aptur, bet daži nodara lielāko postu

Parastus ugunsgrēkus Grieķija noķer labi. No 2010. līdz 2024. gadam 95–97 % ugunsgrēku nodega platībā no 0,1 līdz 5 hektāriem, kas liecina par efektīvu atklāšanu un pirmo uzbrukumu. Tomēr saskaņā ar WWF 2025. gada pārskatu aptuveni 4 % ugunsgrēku – tie, kas lielāki par 1000 hektāriem, – radīja aptuveni 75 % no visas izdegušās platības.

Ar lielākās daļas ugunsgrēku efektīvu apdzēšanu nepietiek, ja neliels skaits incidentu joprojām rada lielāko daļu zaudējumu.

WWF Grieķija un NOA FLAME, 2026. gada ugunsgrēku sezonas pārskats

Lieli ugunsgrēki parasti ir tie, kas sākas stipra vēja un ārkārtējas ugunsbīstamības dienās, grūti pārredzamās vai grūti sasniedzamās vietās vai vienlaikus ar vairākiem citiem ugunsgrēkiem, kad komandas un lidmašīnas jau ir aizņemtas. 2025. gada pārskatā norādīts, ka 12. augustā reaģēšanas sistēma izturēja, taču strādāja uz savu iespēju robežas, un salām bija grūti saņemt papildspēkus, tāpēc ugunsdzēsēji bija pārguruši un ugunsgrēki atkal uzliesmoja. Šādās dienās katra minūte starp aizdegšanos un pirmo brīdinājumu izšķir, vai ugunsgrēks paliek dažu kvadrātmetru lielumā vai pārvēršas ainavas mēroga ugunsgrēkā.

2. mācība: gandrīz visus ugunsgrēkus izraisa cilvēki, un liela nozīme ir elektrotīklam

2025. gada sezonā Grieķijā reģistrēja 9143 aizdegšanās gadījumus. No ugunsgrēkiem, kas izmeklēti laikā no 2000. līdz 2023. gadam, 91 % izraisījuši cilvēki; 2025. gadā par dedzināšanu aizturēja 376 cilvēkus, 87 % no viņiem par neuzmanību. Amatpersonas esot saistījušas aptuveni sešus no desmit 2025. gada lielajiem ugunsgrēkiem, kas radīja 55 % izdegušās platības, ar elektrotīklu, un 2026. gada pārskatā atkal norādīts, ka aiz dažiem no postošākajiem ugunsgrēkiem bijušas pārvades un sadales līnijas.

Ugunsgrēki gar ceļiem, apdzīvotu vietu malās, lauksaimniecības zemēs un pie elektrolīnijām parasti sākas paredzamās vietās. Tāpēc tās ir piemērotas pastāvīgai uzraudzībai. Galvenos aizdegšanās avotus skaidrojam rakstā kā sākas meža ugunsgrēki, bet īpašos riskus – lapā par elektrolīniju izraisītiem ugunsgrēkiem.

3. mācība: atkārtoti izdegusi zeme atjaunojas sliktāk

Atkārtoti ugunsgrēki kļūst par arvien lielāku problēmu. 2026. gadā izdega aptuveni 5944 hektāri, kas jau bija deguši pēdējo 20 gadu laikā, galvenokārt Retimnas, Karistas, Porto Džermeno, Skiras un Parosas apkārtnē. Atikā vien divu desmitgažu laikā ugunsgrēkos zaudēti vismaz 110 000 hektāru, un piektā daļa šīs zemes degusi divas vai vairāk reizes. Zibens izraisīts ugunsgrēks pie Konicas Epīrā aptuveni mēnesi dega pieaugušā Bosnijas priežu mežā, kur atjaunošanās tagad ir apšaubāma, jo izdzīvoja maz vecu koku.

Jauns mežs, kas ataug pēc ugunsgrēka, ir īpaši neaizsargāts: ja tas nodeg vēlreiz, pirms koki spējuši izveidot sēklas, tas var vairs neatjaunoties kā mežs. Šīm teritorijām nepieciešama visciešākā uzraudzība.

Kā Grieķijā šobrīd atklāj meža ugunsgrēkus

Atklāšana Grieķijā balstās uz vairākiem slāņiem. Katru sezonas dienu Civilās aizsardzības ģenerālsekretariāts publicē ikdienas ugunsbīstamības prognozes karti ar pieciem līmeņiem – no zaļā (zema bīstamība) līdz sarkanajam (trauksmes stāvoklis) –, un dienesti atbilstoši paaugstina gatavību. Uz vietas dūmus vēro Grieķijas ugunsdzēsības dienests, meža dienesti, pašvaldību komandas, brīvprātīgie un ugunsnovērošanas posteņi, bet iedzīvotāji ziņo par ugunsgrēkiem ārkārtas dienestiem. Latvijas lasītājam šī sistēma būs pazīstama: arī pie mums meža ugunsgrēku atklāšana balstās uz novērotājiem, patruļām un iedzīvotāju zvaniem, ko apvieno VMD un VUGD darbs.

• Droni: civilās aizsardzības ministrija paplašināja savu floti no aptuveni 40 droniem 2024. gadā un 80 droniem 2025. gadā līdz vairāk nekā 100 droniem 2026. gadā, kas darbojas visos 13 reģionos ar termālajām un optiskajām kamerām un mākslīgā intelekta atbalstītu atklāšanu.
• Satelīti: EFFIS un Copernicus kartē ugunsgrēku robežas un izdegušās platības; 2025. gada pārskatā tika uzteikta ugunsgrēku robežu kartēšana ar satelītiem.
• Novērotāji un patruļas: cilvēki novērošanas torņos un patruļās joprojām daudzus ugunsgrēkus pamana pirmie, it īpaši dienas gaismā.
• Iedzīvotāju zvani: vietējie iedzīvotāji un garāmgājēji ziņo par redzētajiem ugunsgrēkiem, un tas vislabāk darbojas ceļu un apdzīvotu vietu tuvumā.

Kur agrīnai atklāšanai joprojām ir robi

Katram slānim ir savas aklās zonas. Kamerām un novērotājiem nepieciešama tieša redzamība, bet dūmi ielejā vai zem koku vainagiem var palikt nepamanīti. Satelīti pārlido noteiktos laikos un labāk spēj izmērīt ugunsgrēku nekā pamanīt mazu. Droni aptver lielu teritoriju, taču tiem jāatrodas īstajā vietā īstajā brīdī. Iedzīvotāju zvani ir atkarīgi no tā, vai kāds ir tuvumā, un naktī vai dziļi mežā tā gandrīz nekad nav. Mūsu agrīnas meža ugunsgrēku atklāšanas metožu salīdzinājumā šīs priekšrocības un trūkumi aplūkoti sīkāk.

Grieķijas dati norāda uz vairākām vietām, kur ātrāks pirmais brīdinājums atmaksātos visvairāk:

1. Meža un apdzīvoto vietu saskares zonas ap Atēnām un citām pilsētām, kur ugunsgrēks dažu minūšu laikā apdraud mājas.
2. Salas, kur papildspēki ierodas lēnāk.
3. Elektrolīniju trases mežā un krūmājos.
4. Nesen izdeguši un ataugoši meži, kas otru ugunsgrēku var nepārdzīvot.
5. Aizsargājamās teritorijas un attāli kalnu meži, piemēram, Natura 2000 teritorijas Krētā vai vecās priežu audzes Epīrā.

Kā zemes sensori papildina meža ugunsgrēku atklāšanu Grieķijā

Zemes sensori darbojas pretējā mēroga galā nekā satelīti: tie atrodas pašā mežā un reaģē uz dūmiem un degšanas gāzēm apkārtējā gaisā dienu un nakti, bez nepieciešamības pēc tiešas redzamības. SEBELO ar saules enerģiju darbināmie meža ugunsgrēku sensori tiek uzstādīti kokos, bez saules gaismas turpina darboties aptuveni divas dienas un sūta brīdinājumus pa LoRaWAN tīklu uz mākoņplatformu, kur tie parādās reāllaika kartē un tiek nosūtīti lietotnē, ar e-pastu vai SMS. Ar API brīdinājumus var nodot jau esošam operatīvās vadības centram.

Sensori neaizstāj dronus, novērotājus vai ugunsdzēsējus. Tie papildina sistēmu ar precīziem, agrīniem brīdinājumiem iepriekš minētajās vietās, lai komandas varētu doties uz zināmu atrašanās vietu, kamēr ugunsgrēks vēl ir mazs. SEBELO ir uzņēmums no Rīgas; sensors joprojām tiek izstrādāts, un pārdošanu plānots sākt 2027. gada sākumā. Sistēmu ar īstu uguni esam demonstrējuši ugunsdzēsības dienestiem Francijā, Spānijā, Portugālē un Rumānijā, piemēram, demonstrācijā Valensijā un lauka testā Portugālē.

Ko pašvaldības un meža īpašnieki Grieķijā var darīt jau tagad

• Sekojiet ikdienas ugunsbīstamības kartei un plānojiet darbus ar tehniku, dedzināšanu un patruļas atbilstoši tai.
• Attīriet degmateriālu ap ēkām un gar ceļiem, it īpaši apdzīvotu vietu malās.
• Kartējiet augsta riska vietas: elektrolīnijas, atkritumu poligonus, ceļus caur mežu un pēdējo 20 gadu laikā izdegušās teritorijas.
• Pārbaudiet, kā ugunsgrēks tiktu atklāts naktī katrā no šīm vietām un kurš saņemtu brīdinājumu pirmais.
• Papildiniet ar pastāvīgu uzraudzību tur, kur ir robi, lai brīdinājumi nebūtu atkarīgi no tā, vai kāds nejauši pamana dūmus.

Grieķija ir pierādījusi, ka ātrs pirmais uzbrukums darbojas. Atlikušais izaicinājums ir panākt, lai katrs ugunsgrēks tiktu atklāts pietiekami agri, lai šis uzbrukums varētu notikt, arī tie retie ugunsgrēki, kas citādi kļūtu par nākamo lielo ugunsgrēku. Tā pati mācība der arī Latvijas mežiem: jo agrāk pienāk pirmais brīdinājums, jo mazāka iespēja, ka ugunsgrēks izkļūst no kontroles.